Pamatdokuments „Ģimenes jauniešu grupa”

1. Ģimene kā daļa no radības kārtības

2. Laimīgas ģimenes veido vislabāko pamatu jebkurai sabiedrības kārtībai

3. Ģimenes – Dieva templi

4. Ģimene kā patvērums pret destruktīvām, cilvēkam naidīgām sabrukuma parādībām

5. Ģimenes palīdz ģimenēm – sociālie tīkli

6. Veselas ģimenes Dieva valstības labā

7. Ģimenes piedzīvo prieku, draugus, fantāziju un mieru

8. ... pirms ir par vēlu!

„Ja pašreizējā tendence turpināsies, mazāk nekā puse no visiem šodien dzimušajiem bērniem savu bērnību pavadīs kopā ar savām mātēm un tēviem... un arvien lielāks skaits bērnu savas bērnības laikā divas vai pat trīs reizes piedzīvos ģimenes iziršanu.“ (B.D. Whitehead)

1. Ģimene kā daļa no radības kārtības

Ģimene nav cilvēku izgudrojums. Ģimene ir Dieva radības kārtība, tāpat kā Zemes gravitācija. Kas neievēro šos dabas likumus, tas piedzīvo neveiksmi. Ģimene ir daļa no Dieva brīnišķīgā, radošā darba. Dievs ar lielu mīlestību ir izdomājis ģimeni kā mazu paradīzi, kurā vīrietis un sieviete drīkst veidot un piedzīvot visdziļākās attiecības neiedomājamā daudzveidībā. Ģimene ir Dieva ideja, un vēl turklāt ģeniāla. Bībele ģimeni saprot kā pastāvīgu struktūru, ko veido vīrietis un sieviete, kuri dzemdē un audzina bērnus. To raksturo mūža ilgā uzticība un pašaizliedzība.

2. Laimīgas ģimenes veido vislabāko pamatu jebkurai sabiedrības kārtībai

„Labākā aizsardzība, protams, ir profilakse pret šādām ģimenes traģēdijām gan mūsu pašu dzīvē, gan mūsu bērnu dzīvē. Un šī profilakse izpaužas kā Dieva patiesības par laulību un ģimeni nodošana gan sev, gan mūsu jauniešiem. Ja mūsu jauniešiem ir stingras morālās pārliecības par laulību un ģimeni, šīs pārliecības var vadīt viņus lēmumu pieņemšanā un novest pie labākām laulībām un veselīgākām ģimenēm.” (J. Macdowell / B. Hostetler, „Ticība bez vērtībām”, 199. lpp.)

Es sapņoju par ģimenēm ar tēviem, kuri bērnu sirdīs iedēsta Dieva mīlestību, kuri pacēla rokas nevis, lai sistu, bet lai svētītu, kuri atver muti, lai slavētu, nevis kliedzētu, kuri neplāno savu laiku, bet to dāvina un atver savu sirdi, lai viņu bērni tajās varētu saskatīt Dieva varenību. Es sapņoju par ģimenēm ar mātēm, kuras savu lomu neuzskata par apgrūtinošu pienākumu, bet gan par visdārgāko dāvanu pārvaldītājām, kuras savus bērnus neizmet no ligzdas, bet gan pasargā zem saviem spārniem, kuras neizmanto televizoru kā auklīti, bet mīlestībā stāsta pasakas, kuras savus bērnus uzņem ar mierinošiem vārdiem un atkal atlaiž ar iedrošinošiem saucieniem, par mātēm, kuras joprojām tic saviem bērniem, pat ja visi citi jau sen ir no viņiem atteikušies. Es sapņoju par bērniem, kuri saprot, cik vērtīgi ir vecāki, kuri godā savus vecākus un klausās viņiem, par bērniem, kuri skatās uz augšu un nodod tālāk saņemto mīlestību, par bērniem, kuri atsakās no daudzām lietām un prasa mazāk, kuri ķeras klāt un vēlas mazāk, kuri pārliecinoši veido savu dzīvi, nevis ļauj citiem to noteikt, par bērniem, kuri joprojām labprāt ir bērni. Es sapņoju par ģimenēm, kuras neaizmirst, kā sapņot un smieties.

Es nemeklēju ideālu ģimeni – bet gan ģimeni, kas ir ceļā un priecājas par Dieva žēlastību un Viņa labestību. Tavs sapnis par ģimeni var būt pavisam citāds – tu esi citāds. Tomēr es vēlos, lai mēs padomātu par to, cik brīnišķīgi Dievs ir visu radījis un izdomājis. Lai mēs turētos pie Viņa apsolījumiem, pat ja sabruks jumts virs galvas. Lai mēs ne tikai ilgojoties sapņotu par atvaļinājumu pie jūras, bet pat lietus peļķē redzētu, kā spīd debesis.

„Vieta, kur tiek nodota patiesības stafete, ir ģimene!” (Edīte Šēfera)... un patiesība ir šāda: Dievs mīl ģimeni un vēlas to apdāvināt.

3. Ģimenes – Dieva templis

„Bet, kad viņa un viņas ģimene tika kristīti, viņa mūs pamudināja, sacīdama: „Ja jūs mani cienāt kā tādu, kas tic Kungam, tad nāciet manā mājā un palieciet tur.” Un viņa mūs piespieda.” (Ap.d. 16:15)

Es turpinu sapņot – par mājām, kas nav celta no akmens, bet gan no atjaunotiem cilvēkiem; kas nav aizslēgtas ar bruņotām slēdzenēm, bet kuru durvis ir plaši atvērtas citiem; kuru saturs nesastāv no pārejošiem dārgumiem, bet stāsta par Dieva lielajiem darbiem. Es sapņoju par mājām, kuras nedreb no stereo iekārtām, bet skan līdzi slavēšanas dziesmām. Par mājām, kuru vienīgā gaisma nav mirgošana, bet sirsnīga mirdzēšana.

Ir tik iepriecinoši, ka dažās valstīs tiek atklāta mājas draudze un tā ievērojami veicina Dieva valstības izaugsmi. Kas notiktu, ja mēs kā ģimenes atkal godātu Dievu un Viņa Vārdu savā vidū? Ja mēs kā tēvi pildītu savu priesterisko atbildību un būtu Debesu Tēva tēls? Kā būtu, ja mūs virzītu ne tikai mācības, bet arī bērnišķīgi jautājumi? Kā būtu, ja mēs attīstītu jaunu izpratni par Dieva domām par ģimeni kā Viņa mājvietu? Kā būtu, ja Dieva klātbūtne piepildītu mūsu ikdienu, ja mēs lūgtu, vadīti no Viņa Gara, nevis no ieraduma, lai bērni iemigtu? Kā būtu, ja mēs kļūtu jūtīgi pret cīņām neredzamajā pasaulē, ja bērnus miegā nomoka murgi, ja pēkšņi viņus pārņem neizskaidrojamas sāpes un mūs nomāc nemiers? Kā būtu, ja mēs rīkotos Jēzus pilnvarā, nevis ļautu, lai mūs nomāc raizes vai pat savstarpēji pārmetumi?

Ģimene Vecajā Derībā: ikdienas dzīve un attiecības ar Dievu – viss, ko darīja ģimene, – bija balstīts uz Dieva likumu. Bērnus iedrošināja uzdot jautājumus. Tika uzstādīti piemiņas akmeņi. Vecāki mācīja savus bērnus un atgādināja viņiem par Dieva brīnišķīgo vadību. Svētki tika svinēti par godu Kungam. Tie sniedza prieku un cerību. Un šodien?

Pirms mēs sākam domāt par ģimenes orientētu jauniešu darbu (vai draudzes darbu), mums jā meklē jauna izpratne par Dieva radīto kārtību – „ģimeni”. Mums kopīgi intensīvi jāpārdomā, kā, kāpēc un kādam nolūkam Dievs ir radījis ģimeni. Tad mums ir pilnīgi no jauna jāatklāj Dievs kā Tēvs (Māte), jādzīvo Viņa drošībā un šo Tēva tēlu uzticīgi jānodod tālāk saviem bērniem – ne tik daudz ar vārdiem, cik ar atjaunotu dzīvi. Mums ir no jauna jājautā Dievam, kā Viņš redz draudzi un ģimeni. 

4. Ģimene kā patvērums

Putns sev veido ligzdu, lapsa – alu, bet cilvēks – savu elli! Vai kā citādi varētu izskaidrot šausmīgos kara noziegumus, neskaitāmos autoavāriju gadījumus, vardarbību pašu ģimenē, ...; es nevēlos turpināt. Ģimene var būt patvērums tikai tad, ja Dieva pārdabiskā iejaukšanās maina katra ģimenes locekļa, un jo īpaši vecāku, sirdi. Tādējādi gan bērns, gan vīrietis vai sieviete var atrast patvērumu no pasaules aukstuma. Ģimene Dieva klātbūtnē stājas pretī laikmeta garam. To nevirza kārdinājumi. Tai ir orientieris, tā pazīst piedošanu un bezierunu pieņemšanu. Tā dzīvo, izrādot cieņu, sniedz mierinājumu, iedrošina, virzās uz augstu mērķi un saista ar To, kurš ir uzvarējis pasauli. Tā līdzinās degvielas uzpildes stacijai, atsvaidzinošai peldvietai, bākai, cietoksnim un varbūt pat cirkam!

5. Ģimenes palīdz ģimenēm – sociālie tīkli

Man var pamatoti pārmest, ka iepriekš minētie apsvērumi ir tīri vēlējumi un rada tikai papildu frustrāciju. Uz to es gribētu atbildēt šādi

• Kas neizvirza mērķus, tas ļauj sevi vadīt un tāpat neko nemaina – taču tādējādi mēs visi pieņemam visas no tā izrietošās sekas. Tādējādi mēs turpinām strādāt galvenokārt ar „ugunsdzēsēju metodi”, t. i., mēs ieguldām daudzkārt vairāk līdzekļu simptomu apkarošanā. Gudrāk būtu novērst cēloņus.
• Vieni paši mēs varam darīt ļoti maz, jo vides ietekme ir spēcīga. Ir nepieciešama kopīga domāšanas maiņa un, galvenokārt, savstarpēja, aktīva palīdzība (skatīt praktiskos ieteikumus). Ir pierādīts, ka cilvēki ar labu sociālo tīklu dzīvo laimīgāk un veselīgāk, kā arī daudz labāk pārvar grūtības.
• Dažreiz mums jābūt gataviem upurēties un atteikties no daudzām lietām, kas mums kļuvušas mīļas. Mums jāpārdomā savas vērtības, jo īpaši mūsu attieksmi pret materiālismu, perfekcionismu, pašrealizāciju, medijiem un mobilitāti. Edithas Šeferes grāmata „Ģimene kā dzīves telpa“ man ir viena no iedrošinošākajām grāmatām, ko esmu lasījusi par ģimeni. Tā sniedz nevis vienkārši pamācību, bet gan ieskatu dzīves daudzveidībā un skaistumā, ko ir jānovērtē ar visiem tās kāpumiem un kritumiem. Tā dod milzīgu drosmi izturēt, jo ciešanas rada pacietību, pacietība – pieredzi, un pieredze dod cerību. Tā aicina mainīt domāšanu un atklāt, cik brīnišķīga var būt ģimene. Tā iedrošina kļūt radošiem. Tā stāsta par laimīgajiem mirkļiem, kas rodas, izbaudot skaistas atmiņas.  

6. Piesaistīt veselas ģimenes Dieva valstībai

Interesanti, ka pēdējos gados rietumu valstīs atkal ir pieaudzis vēlme pēc pilnvērtīgas ģimenes. Ģimenēm paredzētie pasākumi kļūst arvien populārāki. Jēzus draudzei ir no jauna jāpievēršas šai vajadzībai. Pārāk ilgi tā ir piekāpusi laikmeta individualisma garam. Pārāk ilgi tā ir vienpusēji veicinājusi vecuma grupu sadalījumu un, neapzināti, dažviet arī vājinājusi ģimeni. Pārāk lielā mērā vecāku atbildība tika deleģēta draudzei.

Kā minēts 3. punktā, es ticu, ka Dievs vēlas īpaši tikt pagodināts ģimenē. Es stingri paļaujos uz Viņa svētību, ja sāksim strādāt ģimenes orientētāk. Pat ja tikai viens ģimenes loceklis (bērns, sieva, vīrs) izvēlas Jēzu, mūsu draudzei vai mūsu kopienai vajadzētu būt tik pievilcīgai, lai viņi labprāt tajā iesaistītos. Kā tas konkrēti var izskatīties, Svētajam Garam ir mums no jauna jāatklāj. Mums trūkst gudrības un paraugu. Praktiskajā daļā es izklāstīšu dažas šķietami absurdas idejas, aicinot tās nevis kritizēt, bet gan sēt.

Man šķiet, ka šeit izšķirošu lomu spēlē uz ģimeni orientēta jauniešu grupa – tā veido dabisku tiltu no ģimenes uz draudzi. Esmu stingri pārliecināts, ka draudze iegūtu ārkārtīgi daudz, ja tā savā vidū vairāk dzīvotu kā „lielā ģimene”. Ar to es vēlos norādīt, ka man nav svarīga tikai atsevišķu ģimeņu labklājība – es apzinos, ka ģimenes veido tikai daļu no kopuma. Galvenais ir „ģimenes domāšana” draudzē. Šai ģimenei pieder visi tās locekļi!

• Kur tiek izmantotas ģimenes iespējas?
• Kuros draudzes pasākumos tiek ņemta vērā ģimene?
• Kā draudze praktiski atbalsta ģimeni?
• Kur draudze vājina vai pat apgrūtina ģimenes dzīvi? Kur tā šķir ģimenes locekļus?
• Kāda nozīme lūgšanai ir svētītajām ģimenēm?
• Kā mēs pārvaram ģimenei naidīgas vides sekas (vienvecāku ģimenes, šķiršanās, ...)?
• Kur un kā rodas spriedze starp ģimenēm vai starp ģimenēm un atsevišķām personām?
• Kāpēc mēs kristām bērnus tikai tad, kad viņi jau ir pusaudži, vai aicinām viņus uz Svēto Vakarēdienu tikai pēc tā saucamajām mācībām?
• Kur ģimenes jautājumi tiek apspriesti ģimenes lokā?

7. Ģimenes piedzīvo prieku – fantāziju – mieru

Šajā sadaļā es mēģinu sniegt daudz ideju ģimenēm vai ģimenes orientētam jauniešu pulciņu/draudzes darbam. Dažas no tām pat prasa sadarbību ārpus vietējās draudzes.

7.1 Mācīties mainīt domāšanu – apspriest ģimenes tēmu

• Bībeles studijas par tēmu „Ģimene un draudze kā ģimene”
• Videomateriālu un grāmatu apmaiņa un apstrāde semināru, stendu, ideju grozu, konkursu, attēlu galeriju, fotoizstāžu, dienasgrāmatu ierakstu, ABC krājuma u. c. formā
• Konkrētas lūgšanas
• Uzaicināt vieslektorus
• Mērķu formulēšana un īstenošanas plāna izstrāde 

7.2 Draudze kā ģimenes tīkls

Izšķiroša nozīme ir dažādu vecumu cilvēku iesaistīšanai un atvērtībai, gatavībai iziet pretim savam tuvākajam (sk. žēlīgo samariešu piemēru):

• Jaunieši piedāvā palīdzību bērnu aprūpē
• Pieredzējuši, vecāki cilvēki stāsta par savu bagāto dzīves pieredzi un nodod tālāk praktiskas gudrības vai palīdz ar mājas darbiem, bērnu audzināšanu...
• Savstarpēja palīdzība uzkopšanā (kopīgas uzkopšanas ballītes), bērnu pieskatīšana, lai laulātajiem būtu iespēja pavadīt nedēļas nogali divatā, vai dāvanu kupons laulības semināram
• Materiāla palīdzība, sociālais fonds, kopīgi iepirkumi (piemēram, tieši pie lauksaimnieka), automašīnas vai citu lietu aizdošana, transporta pakalpojumi...
• Kopīga brīvā laika, brīvdienu un ģimenes svinību organizēšana...
• Ģimenes pulciņi, ģimenes palīdz dievkalpojumu organizēšanā, rāda izrādes, spēlē mūziku, sniedz liecības, kopīgi veido bērnu programmas, ...
• Ģimenes atver savas durvis vientuļajiem, vienaudžiem un ar savu viesmīlību aicina piedalīties savā ģimenes dzīvē
• Draudzes telpas kā dzīvojamās telpas, piemēram, atpūtas stūrītis, bērnu pārsēšanas galds, podiņš, bērnu krēsliņi, ierāmētas bildes, kustību veicinošas rotaļlietas, apģērbu kaste... – tieši draudzes telpu pārveidošanā es saskatu milzīgas iespējas. Mums vajadzētu apsvērt, vai mūsu izpratne par draudzi (telpām) dažos aspektos nav pārāk vecā Derības vai pat tradicionāli baznīciski orientēta, tādējādi padarot dievkalpojumu telpas par svētām zālēm. Jaunā Derība vairs par to nerunā – tā runā par templi un domā par mums, kas esam Dieva bērni. Tieši mūsu bērni to neapzināti uztver kā ierobežojošu, kā atgrūdošu. Mūsu bērniem jau skolā, lielākajā daļā ģimenei nedraudzīgo dzīvokļu... ir jābūt „paklausīgiem“ – un draudzē, protams, vēl daudz vairāk, citādi viņi traucē un apkauno savus dievbijīgos vecākus.
• Posta diena, zupas diena, praktiskās nodarbības, kopīgi evaņģelizācijas pasākumi, plašāka pieredzes apmaiņa (jautājumu un atbilžu viktorīnas)
• Bībeles lasīšana ģimenē
• Pāru pēcpusdiena paralēli jauniešu pulciņam
• Mātes atvaļinājums

7.3 Uz ģimeni vērsts, misijas darbs jauniešu grupās un draudzes darbībā

• Bērnu svētku (dzimšanas dienas ballīšu) organizēšana, draudzes telpu nodrošināšana ģimenes pasākumiem, ...
• Ziemas rotaļu laukums draudzes telpās, bērnu pieskatīšana lielos tirdzniecības centros vai draudzē īpašos iepirkšanās laikos,
• semināru organizēšana (par audzināšanu, laulību, partnerattiecībām)
• Ģimenes izbraucieni, pieejamas cenas piedzīvojumu/piedzīvojumu ģimenes brīvdienas, kurās ģimene „visu“ piedzīvo kopā un netiek atkal sadalīta pēc vecuma grupām!
• Tēva un bērna vai mātes un bērna piedzīvojumi
• Radošā nedēļa, rokdarbu nodarbības, vaļasprieku nedēļa, pavārkursi... un darbnīcas, bērnu līdzdalības cirks visai ģimenei
• Leļļu teātris un citas teātra formas
• „Televīzijas seriāls „Family Live!“”
• Sporta nedēļa, ģimenes vingrošana, jaunas spēles, ...
• Spēļu bibliotēka, iespējams, videoklipu bibliotēka, kasetes bibliotēka, bibliotēka...
• Tīra dabas pieredze, pārgājieni, ceļošana un atklājumi, ...
• Atpūtas pasākumi māmiņām
• Ģimenes jauniešu pulciņš – vairāk par to skatīt programmu piemērus Uznachā

8. ... pirms ir par vēlu!

Ir nepieciešama nevis jaunas, uz patēriņu vērstas programmas, bet gan domāšanas veida maiņa. Vīzija par jaunu ģimeni: misijas orientēta, paaudžu pārrobežīga, uz apsolījumiem, attiecībām, pieredzēm, uzvarām, dāvanām un cilvēkiem vērsta, iedrošinoša, praktiska, spilgta, aizraujoša! Vienkārši dari to!