Garīgā kaislība

Submitted by Irmgard
on
0
No votes

 

Šeit nav runa par vienkāršām receptēm, bet gan par Bībeles ceļu. No vienas puses, šis ceļš ir prieka ceļš, jo Dievs vēlas aizdedzināt mūsu sirdis un padarīt mūs derīgus Saviem plāniem, bet, no otras puses, tas ir ceļš, kas bieži vien ir nepatīkams un liek mums ieskatīties dziļi savā iekšējā pasaulē.

A. Personīgi (Pīters Blasers)

Ievads

Es nezinu, kā tev klājas ar garīgo dedzību. Cik bieži tu esi par to domājis, cik bieži tu to esi vēlējies, cik bieži tas neizdevās, cik bieži tu biji vīlies, zaudējis cerības? Vai varbūt tev tas nekad nav bijis svarīgi un tagad tu esi ļoti ieinteresēts, pilns cerību?

Nu, ar garīgo kaislību bieži vien rīkojas kā ar receptes grāmatu. Tev jādarī tas un tas, un tad tev būs garīgā kaislība. Vienu lietu mums ir jānosaka pilnīgi skaidri: garīgā kaislība nav aktivisms! Garīgā kaislība nav centieni, kamēr mēle berzējas pret grīdu! Garīgā kaislība ir attiecības! Garīgajai kaislībai ir daudz kopīga ar mīlestību – bet ne ar to mīlestību, kādu mēs, cilvēki, bieži saprotam. Garīgā kaislība var mūs novest līdz izturības robežām. Garīgā kaislība ārēji var šķist ļoti mierīga. Garīgā kaislība var izpausties emocionāli. Garīgās kaislības izpausmes veids ir saistīts arī ar mūsu personības tipu.  

Gordons Makdonalds teica: „Es atceros savu attieksmi, kad citi cilvēki nāca pie manis ar noteiktām priekšstatām par garīgo kaislību. Man vienkārši vajadzēja atdarināt to, kas viņiem bija darbojies. Jaunībā es, domājams, izmēģināju vismaz duci paņēmienu. Es centīgi darīju visu, ko man lika. Bet rezultāti, ciktāl tādi vispār bija, bija tikai īslaicīgi, un es atklāju, ka nav nekādu īsāko ceļu, nekādu triku, nekādu vieglu veidu, kā uzturēt tuvu saikni ar Dievu un saglabāt kaislību, kas mūs nes cauri mūsu dzīves ceļojumam.  

Šeit nav runa par vienkāršām receptēm, bet gan par Bībelē aprakstīto ceļu. No vienas puses, šis ceļš ir prieka ceļš, jo Dievs vēlas aizdedzināt mūsu sirdis un padarīt mūs derīgus Saviem plāniem, bet, no otras puses, tas ir ceļš, kas bieži vien ir nepatīkams un liek mums ieskatīties dziļi savā iekšējā pasaulē.    

Aicinājums ir tikai sākums  

Mūsu dzīves ceļā kopā ar Jēzu ir skaidri definēts sākums: atdzimšana, proti, atgriešanās un Jēzus pieņemšana par personīgo Kungu. Ar šo rīcību Svētais Gars ir ienācis mūsu dzīvē. Tas nozīmē, ka mēs esam:

  • Dieva darbs
  • Dieva templis
  • Sāls un gaisma
  • Bezgalīgi vērtīgi, mīlēti, novērtēti, cienīti
  • Dieva līdzstrādnieki, vēstnieki
  • Svētie
  • Mīļie
  • Mājas ļaudis un līdzpilsoņi
  • Aicinātie
  • Dieva līdzcilvēki, Viņa draugi
  • Izglābtie
  • Līdzmantinieki
  • Vēstnieki
  • Izvēlētie
  • Dieva bērni
  • Taisnīgie
  • ierakstīti Dzīvības grāmatā
  • pilnīgi Kristū
  • Jēzus miesas loceklis 
  • apzīmogoti ar Dieva Garu 

Mums ir:

  • piekļuvi Dievam
  • dzīvu cerību – perspektīvu
  • mūžīgo dzīvi
  • aizstāvis pie Dieva

Ko tevī izraisa šie Bībeles fakti? Ļaujies tam, kurš tevi un visu kosmosu ir radījis.No šī pirmā soļa un apziņas, ka esi Dieva bērns, izaug pirmā mīlestība, kā arī dedzīga kaislība. Tāpēc ir svarīgi to sev atgādināt atkal un atkal. Patiesā, dziļā pielūgsmē arī mūsu sirds kļūst siltāka un šī mīlestība tiek barota – jo katrai mīlestībai ir vajadzīgs barojums! Lai sasniegtu, atgūtu vai pirmo reizi iegūtu kaislību, ir nepieciešams izaugsmes process – vai arī Dievs var pēkšņi kādu pilnībā pārņemt –, bet arī tad seko izaugsmes procesi. Dievs vēlas mūs arvien vairāk veidot saskaņā ar Saviem plāniem – un šie plāni mums vienmēr ir vislabākie. (Rom. 8:28) Stāsts par Jēkabu pie Penuelas sniedz mums dažas svarīgas atziņas par Dieva principiem 1. Moz. 32:25–32

  • Jēkaba krāpšana un viltība, lai iegūtu pirmdzimtības svētību, ir sākums garam mācību procesam, ko Dievs veic kopā ar Jēkabu. 
  • Jēkabs ir ceļā, lai sakārtotu savu dzīvi 
  • Pie Jabboka upes kāda būtne metas uz viņu. Jēkabam noteikti šķiet, ka ir apdraudēta viņa dzīvība 
  • Sākas sīva cīņa – neviens no viņiem nepadodas 
  • Jēkabs sastopas ar Dievu un iegūst jaunu identitāti 

Garīgā kaislība ir saistīta ar manu Dieva tēlu!

Vai tas, ka Dievs mums tā parādās, iederas mūsu Dieva tēlā? Tā, ka mums šķiet, ka Viņš mūs nogalina? Domāšana par to, ka Dievs mums uzbrūk, mūs pakļauj smagiem pārbaudījumiem, apdraud un apspiež, mums nav īpaši tuva.

  • Izplatīts, taču vienpusīgs un ne pārāk dziļš priekšstats ir: mīlestības Dievs – tātad neiedomājami jauks. Mīlestību mēs ātri saistām ar vārdiem „jauks”, „draudzīgs” un dziļi sevī – „galu galā nekaitīgs”, vadoties pēc moto: Labs vectētiņš, pilnīgi kurls. Tēls par nekaitīgu Dievu nekad nav bijis pareizs.
  • Dieva mīlestība Jēzū pie krusta nav jauka, nekaitīga mīlestība. Tā ir visdziļākā, dramatiskākā, „brutālā” mīlestība! Jēzum, Viņa Dēlam, nācās mirt mokās! Dievs iemet Savu Dēlu un līdz ar to Savu paša sirdi visdziļākajā bezdibenī. Tā ir mīlestība – lai mēs kļūtu brīvi!

    (V. Kopfermanns)
  • Tēls par jauku, mīlīgu Dievu, par labu draugu neatbilst Bībelei un, no otras puses, neatbilst Dieva būtībai un sirdij.
  • Dievs ir un paliek labs gans, kurš dara visu, lai savu ganāmpulku vadītu pareizā ceļā. Gans to dara, saucot un vilinot, viņš iet priekšā, bet atkarībā no situācijas un aitas – arī ar nūju un savu suni. Tāpat arī mīlošiem, labiem vecākiem dažreiz ir jāveic stingri pasākumi, lai ilgtermiņā savam bērnam sniegtu patiesu palīdzību

    Īsta, dziļa mīlestība dažreiz var būt arī sāpīga.
  • Bet Dievs ir arī tas Dievs, kurš saka: „Ejiet un mazliet atpūtieties!” (Mk 6, 31)

    Dievs nav Dievs, kurš nepārtraukti prasa ieguldījumu – Dievs vēlas attiecības un no tām izrietošu mūsu rīcību, kas atbilst Viņa gribai.
  • Dievs ir labs Tēvs, kurš ir atdevis visu tavā labā; Viņš ir Tēvs, kurš dod labas dāvanas. Tas ir Dievs, kurš tevi ir pieņēmis kā savu bērnu un kurš vēlas tev dāvināt visu savu bagātību. Viņš nevēlas to tev liegt. Problēma slēpjas tajā, ka mums par bagātību, pārpilnību, labu un dzīvošanai derīgu dzīvi bieži vien ir citādas priekšstatu nekā labajam Tēvam!

 

Mūsu priekšstati par Dievu ir ļoti ietekmēti no mūsu sabiedrības priekšstatiem. Mūsu rietumu pasaulē bagātība, atzinība, veselība, patēriņš, brīvība ir simboli, kas raksturo piepildītu, labu un dzīvošanai derīgu dzīvi.

 

Var būt trūkums, var pieņemt atsakšanos, var atteikties no daudz kā, var dzīvot ciešanās un grūtībās – gan iekšējās, gan ārējās – un tomēr dzīvot piepildītu, pateicīgu, jēgpilnu un bagātu dzīvi! Tas nav pretrunā! (Fil. 4, 12)

Kādi Dieva tēli nosaka tavas attiecības ar Dievu?

Ja Dievs mūs ieved dzīvē, kas ir bagātāka (un no tā izriet arī garīgā kaislība) – un Viņš to vēlas (Jņ. 10:10; Kol. 2,10) –, tad ceļš nav taisns un viegli uz augšu, bet gan ved cauri lūzumiem un sagraujumiem. Viņš mūs ieved grūtībās, Viņš mūs iegrūž krīzēs un tajās mums nāk pretim. Ījaba apliecinājums pēc viņa smagā ciešanu laika bija: „Es biju dzirdējis par Dievu tikai no citu stāstiem, bet tagad mana acs Tevi ir redzējusi!” (Ījaba 42:5) Bet Viņš mums parādās arī uz „Pārveidošanās kalna”, kur mēs varam redzēt Viņa godību. Dievam ir daudz iespēju, Viņš neļauj sevi ierobežot!

Visi patiesi Dieva izmantotie vēstneši ir izgājuši cauri šādiem laikiem, lai kļūtu auglīgi un ļautos Dieva vadībai. Daži piemēri:

  • Pēteris – noliegums – pazemojums – sevis atpazīšana – agrāk tu pats sevi apjozi – tagad cits tevi apjos un vadīs tur, kur tu nevēlies
  • Elija – depresija – vēlas mirt zem krūma

     

Jeremija – nolādēja savu dzimšanas dienu

  • Pāvils – slimība un vājums, nomētāšana ar akmeņiem, pēršana ar rīkstēm utt.
  • Hudson Taylor – nomākts, zaudējis drosmi
  • Džons Vezlijs – traucējoša sieva, pretestība
  • Spurgeon – izsmiekls, naidīgums
  • Vilhelms Pāls – sievas nāve
  • Personīgās krīzes???
  • utml. utml.

Dievs mūs mīl (pat ja tas skan ciniski un skarbi) – varbūt nekad tik praktiski kā šajos laikos, kad Viņš iejaucas mūsu dzīvē un liek mums iziet cauri vissmagākajām lietām. Situācijas, kurās mēs sasniedzam savas robežas un vairs nezinām, ko darīt – kur viss kļūst ļoti grūti – kur mums rodas iespaids, ka uz mums uzbrūk pārspēcīga būtne! – tāpat kā tas, iespējams, notika ar Jēkabu pie upes.

Kas ilgojas pēc dzīves lielākā pilnībā, tas tiks vadīts cauri lūzumiem un salauzumiem. (V. Kopfermanns)

Pirms Dievs mums dod savu bagātību, Viņš mūs ieved nabadzībā. Pirms Viņš ļauj mums piedzīvot dienu, Viņš mūs ieved naktī. (V. Kopfermanns)    

Garīgā kaislība nenozīmē peldēties uz panākumu un eiforijas viļņa, bet gan palikt uzticīgam arī sagraušanā, nozīmē padarīt Dieva intereses par savām interesēm, nozīmē ticēt Dievam, ka Viņš mūs dziļi apmierina un piepilda, nozīmē uzticēt Dievam savu dzīvi. Tam ir vajadzīgs drosme! Padarīt Dieva intereses par savām interesēm ir iespējams tikai caur mana „es” sabrukumu.

Ps. 51, 19; Ps. 34, 19; Ps. 147, 3; Ez. 6, 9

Pirms Dievs mūs aizved uz ticības kalniem, Viņš mūs ved cauri visdziļākajām pārbaudījumu ielejām – lai mēs paliktu atkarīgi no Dieva!

Ko šie vārdi izraisa tevī? Bailes? Noliegumu?

Tas ir normāli – taču tā ir neuzticības izpausme Dievam, ka Viņš spēj patiesi bagātināt tavu dzīvi.

 

  1. Bībeles pamatprincips ( sk. PDF failu)
  2. Jēkaba izšķirošā atziņa(sk. PDF failu)
  3. Izšķirošais jautājums (vai sekas)(sk. PDF failu)
  4. Būt garīgi dedzīgam nozīmē būt atkarīgam no Dieva!(sk. PDF failu)
  5. Dievs svētī!(sk. PDF failu)
  6. Prieks – sajūta – mīlestība – kaislība (sk. PDF failu)

Kā attīstīt dedzību pret Jēzu

  • Iepazīt Dievu
  • Sakārtot attiecības
  • Lūgt Dievam par kaislību
  • Pacietība
  • Beigas vai sākums

Īsi un konkrēti, un patiesībā ļoti vienkārši:  
Sirsnīga lūgšana, kurā mēs nododam Jēzum varu pār savu dzīvi, paļaušanās uz to, ka Viņš piepildīs mūsu dzīvi ar visu savu bagātību, neatkarīgi no tā, kā, kad un kas notiks, kā arī lūgums pēc kaislīgas mīlestības pret Jēzu – Dievs to noteikti uzklausīs, un rezultātā mēs piedzīvosim garīgo kaislību!  

Pilnu rakstu skatiet PDF failā

Literatūra:

„Aufatmen“ 1/96; Volframs Kopfermans; „Sabrukums un pārpilnība, sastapties ar Dievu dziļumos“

„Aufatmen“ 1/96; Džeks Dīrs: Prāts un sirds, jaunas kaislības atklāšana

Atgriešanās pie pirmās mīlestības; Gordon MacDonald, Projektion J

Atsauces:

Saturs / Autors: Reģionālā vadītāju nedēļas nogale 2000. gada 4.–5. novembrī, Peter Blaser, Šveices evaņģēlisko jauniešu grupu savienība (BESJ)

autortiesības: www.besj.ch

Attēls: www.Juropa.net