Stāsts
Reiz dzīvoja vīrs, kurš ieraudzīja, ka kādam citam ir biļete uz debesīm.
„Es arī gribētu tādu,” teica vīrs, „vai tu man varētu iedot gabaliņu no tās?”
(Nogrieziet gabaliņu no biļetes un iedodiet to vīrietim, kurš to lūdz.)
Tāpēc viņa draugs iedeva viņam gabaliņu.
Bet viņš patiesībā domāja, ka ar to nepietiek. Drošības labad viņš gribēja vēl vienu gabaliņu.
Un arī to viņš saņēma.
Kad viņš ieradās pie debesu vārtiem, viņš savus gabaliņus nodeva Dievam.
Dievs paskatījās uz tiem un teica: „Kad es skatos uz šiem gabaliņiem, es redzu, ka tu neesi mans bērns.”
(Parādiet, ka gabaliņi veido vārdu „elle”.)
Vīrietis, kurš bija bijis tik laipns, ka atdeva divus savas biļetes gabaliņus, arī ieradās pie debesu vārtiem.
Lai gan viņa biļete bija bojāta, Dievs tomēr teica: „Es skaidri redzu, ka tu esi mans bērns. Laipni lūgts debesīs.”
(Atveriet atlikušo daļu, un jūs ieraudzīsiet krustu.)
Jēzus teica: „Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība. Neviens nenāk pie Tēva, kā vien caur mani.” Jāņa 14:6
Jēzus cieta un upurēja Sevi uz krusta par mūsu grēkiem. Viņš mums piedāvā vienīgo ceļu uz debesīm. Vai tev jau ir biļete?